Šķelmīgi skatīties dzīvei sejā

Kamēr esi neprecējies, tu dzīvo gluži normālu dzīvi. Tev ir tava izglītība vai tavs darbs. Ir pienākumi, kuri tev viegli padodas, un tādi, kurus tu izpildi īpaši labi.

Ir pienākumi, kurus tu izpildi ne īpaši labprātīgi un saistībā ar kuriem tev ik dienas it kā „jāvelk sevi aiz matiem”. Tam blakus ir kaut kas skaists un jauks, par ko tu priecājies. Vai tad tā visa nav pietiekami daudz?

Ir draugi un radinieki, kuri vēlas tevi redzēt. Bez viņiem vēl ir pāris cilvēku, kuriem ir vajadzīga tava palīdzība.

Tev, kā arī lielākajai daļai cilvēku, laika rats griežas diezgan ātri un omulīgām stundām nepaliek daudz laika.

Vai tu esi apmierināta ar šo dzīvi – ja neņem vērā vēlmi iegūt partneri? Vai ir kas tāds, kas tevi ik dienas kaitina un laupa tev mieru? Vai viss griežas pārāk ātri un tev nav laika ievilkt elpu? Vai viss notiek pārāk lēni un īstenībā tu vēlētos, lai būtu vairāk action?

Pārdomā, vai tu savā tagadējā dzīvē vari kaut ko uzlabot. Angļu sakāmvārds saka: ja gribi mainīt dzīvi, tad maini vienu vienīgu lietu.

Es esmu pārliecināta, ka tam ir laiks un telpa. Sastādi sarakstu! Vai tev ir laiks lietām, kas tev ir svarīgas? Pamatlikums saka: visam, kas tev ir svarīgs, tavā dzīvē jānotiek vismaz reizi nedēļā.

Kas tagad ir tavā sarakstā? Iedziļinies šajā lietā un saliec punktus uz i, ja pārmaiņas tiešām ir nepieciešamas.

Ko tu dari labprāt? Ieguldi vairāk laika tajā, ko tu dari labprāt! Ar to es nesaku interneta atkarīgajiem, lai viņi jau rīta agrumā ķertos pie www klabināšanas. Runa ir par īstiem hobijiem un interesēm, nevis par atkarībām.

Kas ir labi tavai dvēselei? Tavā laika plānotājā ir svarīgi neaizmirst par dvēseles labsajūtas vannām! Labas sarunas, laba literatūra un klusais laiks ar Dievu uztur „iekšējās telpas” tīrībā un kārtībā, padarot tās apdzīvojamas! Tad tu labprāt esi mājās, esi „ar sevi” un tev nav īpaši jāmeklē brīži, lai pabūtu ar sevi vienatnē.

Domā par savu ķermeni! Varbūt tas priecātos, ja būtu vairāk kustību vai svaiga gaisa? Veselā miesā – vesels gars. Šī principa ievērošana padara mūs pievilcīgas.

Vai tu pietiekami bieži ej izklaidēties? Vai tu dodies cilvēkos, lai tev būtu pietiekami daudz izdevību personiski izteikties un varbūt ar kādu iepazīties? Ieplāno regulāras izklaides!

Vienmēr ir iespēja kaut ko radīt. Ja tu esi neapmierināta, tad pie vainas ir nevis partnera trūkums, bet gan tas, ka tu slikti plāno savu laiku. Tu esi savas dzīves galvenā varone, saņem sevi rokās! Un dari visu, lai tavs laiks, kamēr tu dzīvo neprecējusies, top par svētību tev pašai un citiem!

Kad biju viena, es savas sestdienas lielākoties pavadīju atzveltnes krēslā. Blakus biju salikusi veselu kalnu ar grāmatām, lai es uz tā varētu ērti novietot arī savu visas dimensijas pārsniedzošo tējas tasi. Tur tad es lasīju un lasīju, un lasīju – un tas bija vienkārši brīnišķīgi. Tagad atzveltnes krēsls atrodas manā dzīvojamā istabā. Taču sēdējusi un lasījusi tajā es neesmu jau gadiem. Bērni šo nabaga veco lietu tagad izmanto kā lēkšanas pili.

Austriešu rakstniecei Kārinai Leiterei kādu dienu ārsti paziņoja nomācošu vēsti: viņai dzīvot atlikušas tikai dažas nedēļas – vēzis! Mirstot viņa gultā uzrakstīja šādu tekstu:

Ja es varētu dzīvot vēlreiz,

... es ietu lēnāk, es neskrietu,

un visu, kas man gadītos ceļā, es aplūkotu vērīgāk.

Es mierīgi gaidītu, līdz pilnziedā atveras pumpurs.

Es neņemtu vairs līdzi lietussargu, ēdamo, zābakus un aspirīnu.  


Es mācītos nevis no galvas, bet iekšēji – dvēselē.

Pavēles un rīkojumus es pārbaudītu divreiz un klausītu savām sajūtām.  


Ja varētu dzīvot vēlreiz, es vairāk apskatītu pasauli un apskautu vairāk cilvēku.

Es izbaudītu acumirkli un nesērotu pēc „vecajiem, labajiem laikiem”,

es neplānotu jau nākamos desmit gadus.

 

Es uzdrošinātos saglabāt bērnišķīgu paļāvību.

Es mazāk kaunētos un vairāk liktu uz spēles.

 

Ja es varētu dzīvot vēlreiz, tad pavasarī agrāk un rudenī ilgāk staigātu basām kājām.

Es biežāk kliegtu un dažādās krāsās krāsotu kapsētu mūrus.

Es biežāk strīdētos un biežāk izlīgtu,

mazāk atvainotos un skaidrāk pastāvētu uz savām domām.  


Ja es varētu dzīvot vēlreiz, es vēl nekaunīgāk „kristu laukā no rāmjiem”

un vēl skaļāk uzsistu pa timpānu.

Es ļautu, lai Dieva šarms mani pilnīgi savaldzina, un iegrimtu Viņa smieklu krunciņās.

Ja es varētu dzīvot vēlreiz...

Es dzīvoju tagad, tātad –

kur ir tuvākais kapsētas mūris?  


Kārina Leitere izjokoja ārstus – viņa nenomira. Viņas teksts ir atbilde visiem tiem, kas savu dzīvi bez laulātā drauga uzskata par bezjēdzīgu. Katrai dienai mēs drīkstam šķelmīgi lūkoties sejā un pateikties Dievam, ka Viņš to un mūs ir veidojis tā, kā Viņš ir uzskatījis to mums par labu esam. Un tad mēs savas dienas veidosim tā, lai arī mums tās šķistu labas.

Gudruna Kūglere "Neviens nav vientuļa sala"

Visi jaunumi