Vientulības vieglā nasta

Tuvojoties Valentīndienai, neprecētajiem katru gadu no jauna nevilšus nākas saskumt: laulātie un tie, kas draudzējas, noteikti pavadīs skaistu un romantisku mīlestības dienu, taču es esmu viens un sirds tā ilgojas pēc dzīvesdrauga.

Lai arī Baznīca piedāvā lūgšanu vakarus, uzsverot Dieva nebeidzamo mīlestību pret ikvienu cilvēku, kā gribētos tomēr šos mīlestības svētkus svinēt kopā ar īpašo cilvēku! Lai gan Valentīndienā esmu piedzīvojusi dziļus Dieva mīlestības vakarus adorācijā, kopīgā misijā, arī man šis jautājums vairākus gadus nav devis mieru, pat sabuntojis – kāpēc Dievs citus izredz skaistai laulībai vai veltīšanās pilnai konsekrētajai dzīvei, bet citi, tā teikt, „paliek pāri”?

Jaunu cerību un iedrošinājumu neprecētā laiku dzīvot skaisti un vērtīgi esmu saņēmusi no vairākiem dedzīgiem 21. gadsimta kristiešiem, precētiem un neprecētiem. Sofija Kubī ir 36 gadus jauna katoliete, kas dibinājusi un vada organizāciju „European Dignity Watch”, kas iestājas par tiesībām uz dzīvību. S. Kubī ir arī viena no autorēm „Misijas manifestam” Eiropas glābšanai, ar ko šogad iepazīstināja ikgadējā „Mehr” konferencē Augsburgā. Viņa runā par to, kā neprecētajiem neapmierināties ar fast food, ko piedāvā šī pasaule – seksu bez saistībām, ilgojoties pēc mīlestības, pārmērīgu iepirkšanos, slāpstot pēc atzinības. Tādējādi mūsos ar laiku pazūd izsalkums pēc mielasta, ko mūžībā mums ir sarūpējis Kungs.

Sofija Kubī atzīst, ka ilgas pēc dzīvesdrauga, pēc ģimenes var būt patiesi sāpīgas. Tāpēc mums, kristiešiem, var pastāvēt arī otra bīstamība. Tā kā mēs apzināmies, ka fast food mums kaitē, mēs to neēdam. Pretēji tam mēs sākam ievērot diētu un apgalvojam, ka mēs jau nemaz neesam izsalkuši. Tomēr Kungs mūs aicina vairs nenovērst skatienu no ilgām, kas mājo mūsos, neapspiest un neizlikties, ka mūsos ilgu nemaz nav.

Viņš mūs aicina atdot savu sirdi Viņam ar visu, kas tajā ir, stāstīt lūgšanā Viņam par savām ilgām un sāpēm un tās vērst aizvien vairāk uz Viņu, jo „salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi”. Dievs ir apsolījis mums mūsu ilgu piepildījumu sevī: „Kas dzers no tā ūdens, ko es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”Atklāti atzīstot Kunga priekšā, ka mana dzīve nav ideāla, sekojot un atveroties Viņam un izejot no manas mazās, omulīgās pasaulītes, Kungs mani izved savos plašumos, un Viņa spēkā es varu nest augļus pasaulē un Baznīcā. Viņš ir tas, kurš atbild uz manām ilgām un tās padara auglīgas.

Trīs kristīgas ģimenes konsultantes no Parīzes Elizabete Kontāna, Benedikte Lisero un Valērija Matjē ar savu grāmatu „Šīs mīlestības, kas neizdodas”[1] mani ir mudinājušas to laiku, ko vadu neprecēta, izmantot lietderīgi - attīstot savu personību. Ir neskaitāmi virzieni, kuros augt un attīstīties, taču mani īpaši uzrunāja divas svarīgas lietas, ko ģimenes konsultantes uzsver kā nosacījumus, lai nākotnē varētu veidot veselīgas attiecības ar dzīvesdraugu.

Pirmkārt, lai attiecības nākotnē varētu veidoties vienā acu augstumā, svarīgi ir attīstīt veselīgu pašapziņu: „Tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu.”Vai es uzskatu, ka esmu cienīga būt mīlēta? Kā gan izveidot attiecības, būt personībai otra priekšā, ja es pati „neeksistēju”? Psiholoģes norāda, ka mūsu pašapziņas pamatā ir apziņa, ka Dievs mūs mīl tieši tādus, kādus ir radījis. Lai to sev nemitīgi atgādinātu, vērtīgi ir lasīt un lūgties 139. psalmu: „Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” Kungs ir tas, kurš dod mums mīļoto Dieva bērnu identitāti. Mīlestība uz sevi ir arī atteikšanās dzīvot sapņos par savu personību, tā vietā pieņemot savu identitāti tieši tik brīnišķīgu, cik brīnišķīgu Dievs to ir radījis.

Psiholoģes dod arī praktiskus padomus, kā sevi pieņemt un iemīlēt: pieņemt savu raksturu, arī ja esmu, piemēram, kautrīgs; savu ķermeni, nodarbojoties ar sportu, pietiekoši izguļoties, rūpējoties par ķermeņa higiēnu; iemīlēt savu vecumu, savu pieejamību un atvērtību kā vērtību, kamēr esmu viens. Svarīgi ir arī iemīlēt un padarīt omulīgu savu apkārtni – savu dzīvokli, istabu, lai gan es, gan pārējie tajā justos labi, un ar prieku mani apciemotu atkal, iedot dzīves telpai savus vaibstus – ar fotogrāfijām, ziediem, mājīgu apgaismojumu u.tml.

Pašapziņas kontekstā autores atzīmē arī to, ka ir svarīgi apzināties, ko es vēlos. Kristiešiem pastāv bīstamība nepareizi saprast Dieva gribas jēdzienu, sakot, ka paši neko nevēlas, ne arī pēc kā ilgojas. Taču Kungs neko nedara bez mums pašiem! Turklāt Viņš nekad nedarīs to, ko mēs nevēlamies darīt. Psiholoģes norāda, ka arī Jēzus Ģetzemanes dārzā vispirms izteica savu cilvēcisko vēlmi izvairīties no ciešanu un nāves briesmām un tikai pēc tam atteicās no savas gribas.

Otrkārt, ģimenes konsultantes norāda uz konkrētiem veidiem, kā veicināt dzīvesdrauga sastapšanu. Svarīgi ir zināt, ko es īsti gribu. Ja tā ir laulība, tad tas nozīmē arī atteikties no neprecētā dzīves priekšrocībām, piemēram, plānot katru savu brīvo nedēļas nogali tā, kā es to vēlos, nerēķinoties ar vēl kādu. Turklāt, lai spētu atvērties attiecībām, autores uzsver, ka ir jāpārstāj sevi bloķēt ar tādām negatīvām frāzēm kā „es jau neesmu to pelnījis”, „tāda ir dzīve”, „mīlestība nav priekš manis” u.tml. Tāpat būtiski ir atļaut sev ilgoties – būt mīlētam, lai otrs mani apkampj, noskūpsta.

Gluži loģiski, ka, ilgojoties pēc attiecībām un ģimenes, ir aktīvi kaut kas jādara lietas labā: jāsatiekas, jāiepazīstas ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Brieduma pazīme ir tā, ka es spēju atzīt – es ilgojos ar kādu iepazīties. Saprotams, ka atkarībā no tā, kurā vietā meklē, to arī atrod. Kristīgu dzīvesdraugu var meklēt Baznīcas rīkotos pasākumos, taču arī internetā, kurā cilvēki mūsdienās pavada aizvien vairāk laika. Ja dzīvesdrauga meklējumi notiek internetā, tad svarīgi ir apzināties, kādā interneta vietnē es izveidoju savu profilu. Ja reģistrējos kādā kristīgā vietnē, piemēram, www.katsat.lv, kas šobrīd ir vienīgais katoļu un kristīgais iepazīšanās portāls Latvijā, tad gluži loģiski, ka ir krietni lielākas izredzes iepazīties ar cilvēkiem, kam ir līdzīgas vērtības un uzskati par potenciālo kopīgo ģimeni, tātad – arī kopīgs pamats nākotnei. Diviem cilvēkiem no vienas kristīgās konfesijas ir daudz vieglāk ikdienā kopīgi izdzīvot ticību. Tomēr neskaties uz to, ka portāls www.katsat.lv izveidots katoļiem, kas vēlas atrast savu dzīvesdraugu, tajā ir reģistrējušies arī vairāki citu konfesiju pārstāvji, acīmredzot, atspoguļojot visu konfesiju kristiešu ilgas pēc ģimenes, kurā Dievam ir centrāla loma.

Vientulības izjūta man ir bijis īsts izaicinājums – manai paļāvībai uz Dievu un to, ka Viņš man tiešām vēl to labāko, ka Viņš var piepildīt manas ilgas. Izaicinājums arī manai personībai – draugi precas un dibina ģimenes, taču es vēl esmu ceļā un nezinu, cik ilgi. Vientulība ir bijusi arī ērta, rēķinoties tikai ar sevi pašu. Taču tā ir bijusi arī auglīga – cik daudz no sava brīvā laika esmu varējusi dot misijai Baznīcā, sabiedrībai, vienkārši dzirdīgu ausi noskumušiem un vientuļiem draugiem. Tā nekad nav bijusi vienkārša, taču šī iekšējā cīņa, ilgas un nemiers ir man likuši aizvien tuvoties Kungam un saukt uz Viņu, būt „kailai” Viņa priekšā ar savām sāpēm un skumjām. Un cik bieži manos atklātības brīžos Viņš man ir dāvājis mierinājumu un prieku, ko šī pasaule ir spējusi dot tikai virspusēji un uz īsu brīdi. Vientulība man ir bijis konkrēts piemērs tam, kā Kungs iet ceļu ar mani un palīdz nest ikdienas nastas, padarot tās vieglākas. Skaistākais ir tas, ka vientulības laikā ievāktie augļi veido pamatu veselīgām un dziļām attiecībām, kuru centrā ir Dievs un mīlestība vienam uz otru.  

Kristiāna Reingolde, katSat

 

Sophia Kuby „Soyez féconds” (https://www.youtube.com/watch?v=Lx3cVkl1r5g)

Ps 51,19

Jņ 4,14 

Content, É., Lucereau, B., Mathieu, V. Ces Amours qui n’avancent pas. Editions de l’Emmanuel. Paris, 2009.

Visi jaunumi