3. kritērijs. Kurš ir īstais/ īstā?

Vai viņš labsirdīgi reaģē uz manām vājībām, un vai es, turoties pie viņa rokas, varu kļūt labāks/ labāka?

Izlasīsim vēlreiz Tilmana Belera rindas: „Kā partneris reaģē uz manām vājībām? Šeit runa ir nevis par vājībām, kuras es atzīstu, bet gan par tām, kuru dēļ es „izgāžos kā veca sēta” un kuras viņu tiešām traucē. Vai viņš uz tām reaģē labsirdīgi un nosvērti, vai arī ļoti jūtīgi? Vai mans partneris piever uz tām acis, vai arī kļūst augstprātīgs? Ja runa ir par otro variantu, nav prātīgi ar viņu precēties. Ir ļoti skaisti, ja pārim izveidojas laba attieksme pret savstarpējām vājībām. Pamattonis saskarsmē tad ir nevis: „Tev ir jāmainās!” – bet gan: „Es pieņemu tevi tādu, kāds vai kāda tu esi.”

Es, piemēram, pārāk daudz runāju, un man ir tendence visu pārspīlēt. Kad es iekarstu, mans vīrs mani piebremzē, bet dara to mīļi un mazliet ķircinot: „Jā, jā, nu jau tu atkal esi burās...” Tikai pēc šī viņa aizrādījuma es to apzinos. Tad es iekšēji apstājos, varu pasmieties par sevi – un laboties. Tas man ļoti palīdz. Viņa priekšā man nav neērti savu kļūdu dēļ.

Uzlūkojot vājības ar mīlestību, tās kļūst par mūsu kopīgo un labi redzamo uzdevumu. Šāda ir mūsu ikdiena: „Es rīt paņemšu bērnus no bērnudārza, bet tu nopērc, lūdzu, pienu, četrus litrus, un atceries, ka tev šovakar mūsu viesiem nav jāpierunā pilnas ausis. Es tev to neuzkrītoši atgādināšu.” Mēs ņemam viens otru pie rokas un mēģinām iet vienu soli tālāk.

Kāds pētījums pierāda: jo vairāk pāris viens otram palīdz, jo labāks kļūst katrs cilvēks un jo laimīgāks kļūst pāris. „Cilvēkam sirds dziļumos ir motivācija laboties un mācīties aizvien ko jaunu. Ja šo augšanu var sasniegt ar sava partnera palīdzību, viņš kļūst arvien nozīmīgāks. Un, ja partneris piedzīvo to, ka var palīdzēt otram tikt tālāk, viņš par to priecājas".

Nākamais jautājums ved vēl soli tālāk: vai viņš mani aizstāv? Vai viņš nostājas manā pusē pat tad, ja viņam visu vajadzētu uztvert citādi? Man ir draudzene, kuras vīrs dažreiz pārspīlē ar saviem jokiem. Viņš pat nepamana, ka saruna grupā jau kļuvusi nopietnāka. Bet viņa smejas vīram līdzi līdz pēdējam. Tomēr, braucot mājās, viņa mēģina ar mīlestību analizēt situāciju un uzlabot vīra komunikācijas prasmi.

Ir vīrieši un sievietes, kuri triumfē, kad viņu partneris kaut ko izdara nepareizi. Viņi paši tad jūtas labāk, sava „nīkuļa” – neveiklā partnera – priekšā viņi jūtas iekārojamāki un drošāki. Tas privāto dzīvi padara par konkurenci, kas līdzinās darba attiecību pasaulei. Pierādi sevi, funkcionē! Un esi modrs, ka nedabū ar elkoni starp ribām! Tātad atkāpies laikus no drauga, kurš bez sapratnes un mīlestības reaģē uz tavām vājībām!

G. Kūglere "Neviens nav vientuļa sala"

Grāmatu var iegādāties grāmatnīcās un Mieram Tuvu internetveikalā

Visi jaunumi