Nepavadi savu dzīvi, gaidot uz perona!

Kā arī bez partnera tu vari būt laimīgs

Kas kopīgs Gandalfam, Frodo un Simonai Veilai? Viņi paveica lielus darbus, un tas viņiem izdevās arī tāpēc, ka viņi nebija precējušies un bija brīvi. Nepavadi savu neprecētā dzīvi gaidot – dzīvo tagad! Izdzīvo dzīvi pilnīgi! Kā bez partnera varu kļūt laimīgs?

Protestantu mācītāja Astrīda Aihlere raksta: “Nav labi cilvēkam būt vienam – šis teikums, protams, attiecas arī uz neprecētajiem. Taču tādēļ vien laulība nav vienīgā izeja. Ja runājam par bībelisku izpratni par cilvēku, mums jāuzmanās, ka mēs to pārāk neierobežojam. Iepriekš minētais teikums pārlieku bieži tiek attiecināts uz laulību kā dzīves formu. Mans vispārējais padoms neprecētajiem ir šāds: nepavadiet savu dzīvi uz perona. Dzīve tam ir pārāk īsa.” Dzīve ir pārāk vērtīga, lai bez partnera to pavadītu nelaimīgi!  

Laulība nav pamatvajadzība

Dzīvē ir lietas, bez kurām mēs nevaram dzīvot, tās sauc par pamatvajadzībām, un tās ir ēšana, gulēšana, elpošana. Laulība nav viena no tām, taču interesanti ir tas, ka draudzība gan. Sociālai būtnei nepieciešami citi cilvēki. Mums nepieciešami cilvēki, kuriem varam atvērties, uzticēties, kuri ir mūsu patvērums. Ideālā gadījumā to visu atrodam savā laulātajā draugā. Tomēr draudzība ir pamatvajadzība, bet laulība – sekundāra vajadzība. Ir labi, ja tā izdodas, taču tā nav nepieciešama piepildītai dzīvei. Arī bez partnera cilvēks var būt laimīgs.  

Dibināt ģimeni ir aicinājums

Jāprecas mums nav obligāti. Varam arī apzināti izšķirties par dzīvi bez laulības. Šodien lielākajai daļai kristiešu šķiet pašsaprotami apprecēties. Taču vai tas tiešām viennozīmīgi ir ikviena ceļš?

Apprecēties nozīmē uzņemties atbildību par otru cilvēku. Parasti apprecēties nozīmē arī kļūt par vecākiem. Tas ir labi un skaisti. Tomēr tas nav obligāti. Cilvēks var arī izvēlēties dzīvot viens. Dažu profesiju pārstāvjiem ir pat vieglāk būt vieniem, jo īpaši to profesiju pārstāvjiem, kuriem jābūt elastīgiem un kuriem darbā jāiegulda daudz laika, piemēram, karavīriem ārzemēs, Antarktīdas pētniekiem, kaislīgiem tālbraucējiem, īpaši specializētiem ārstiem. Agrāk medmāsiņām un skolotājām bija ideāls būt vienām, dažās iestādēs tas pat bija priekšnosacījums, un līdz ar apprecēšanos šīs profesijas bija jāpamet. Es nedomāju, ka Rembrants vai Mikelandželo pārtrauca savu darbu, lai mainītu autiņus vai apmeklētu laulātās draudzenes ģimeni. Fridrihs Nīče teica: “Smieklīgākais, ko varu iedomāties, ir precējies filozofs.” Viņa domas ir citur. Loģiski. Arī Gandalfs un Frodo ar sievu un bērniem savus piedzīvojumus būtu īstenojuši, tikai pamatīgi atstājot novārtā savus ģimenes pienākumus!  

Laulība nav vienīgā izvēles iespēja: laimīgi varam būt arī bez partnera

Tik tiešām, pastāv profesijas, kurās īpaša sevis ziedošana ir iespējama, ja šo laiku jau neaizņem ģimene. “Kam pašam nav savas formas, ir spējīgs ieņemt citu formu,” apgalvo Aristotelis. Šī spēja tēviem un mātēm ir mazāka nekā neprecētajiem. Viņu radošais potenciāls, viņu iekšējā enerģija un spēks tiek dāvāti ģimenei. Iekšēji viņi ir vērsti uz cilvēcīgi intensīvajām attiecībām ģimenē. Šīs attiecības pilnībā aizpilda viņu iekšējo radīšanas telpu.

Piemēram, skolotāji, kuriem nav šādu saistību, ir atvērti saviem skolēniem citādā veidā. Viņi skolēniem var vairāk radīt māju sajūtu. Kāda draudzene man stāstīja, cik ļoti viņa priecājās, kad viņas neprecētā skolotāja daudzus gadus pēc vidusskolas izlaiduma ieradās uz viņas doktora titula iegūšanas svinībām. Šajās maigās attiecībās skolotāja ir māte garīgā ziņā. Valstij ir vajadzīgi šādi cilvēki un šādas attiecības… jo īpaši laikā, kad ir īpaši izteikta garīgā nabadzība. Tie ir cilvēki, kas ir brīvi un spontāni pieejami, un atvērti draudzībai vai otra garīgai pavadīšanai, un tieši tāpēc, ka viņi nav precējušies. Tādējādi neprecētā stāvoklis kļūst par personīgo ceļu ar Dievu, kam nav nepieciešama kāda institūcija. Klosteris vai laulība nav vienīgās alternatīvas! Esot Dieva patvērumā, neprecētais, kas to apzināti dzīvo kā savu garīgo ceļu, iekļūst tur, kur priesteris, mācītājs vai kāda ordeņa piederīgais nemaz nevarētu iekļūt.

Tādējādi precēšanās nav vienīgā izvēles iespēja. Precēties nozīmē izvēlēties konkrētu dzīvesveidu. Tas jādara apzināti, jo šī lēmuma ietekme ir plaša. Tam, kas profesijas, akadēmiskā, mākslas vai misijas jomā ir atradis piepildījumu, nav obligāti jānodibina ģimene! Ģertrūde von le Forta, Simona Veila, Anete von Droste-Hilshofa un Antons Brukners tam ir spilgti apliecinājumi. Mazāk slaveni, taču tikpat piepildīti neprecētie droši vien ir ikviena draugu lokā.  

Dzīve bez laulības “Debesu Valstības dēļ”

Katoliskajā Baznīcā pastāv dzīve bez laulības “Debesu Valstības dēļ”. Sievietes un vīrieši apzināti izvēlas neprecēties, lai simtprocentīgi savu dzīvi atdotu Dievam un nekavējoties varētu atbildēt uz Viņa aicinājumu. Iedomājieties, ja apustuļi uz Jēzus aicinājumu Viņam sekot būtu atbildējuši: “Principā labprāt, bet es esmu vajadzīgs savai sievai un bērniem. Pienāc pēc pāris gadiem, kad bērni būs izauguši, tad es Tev noteikti sekošu!” Kāds katoļu priesteris labprātīgi palika uz grimstošā Titānika, lai būtu klāt mirstošajiem. Ja viņam būtu ģimene, tad viņš, pieņemot šo lēmumu, nebūtu bijis brīvs. Celibātā dzīvojoši cilvēki ir zīme tam, ka ir kaut kas vairāk nekā tikai lietas, ko mēs varam redzēt. Ar savu dzīvesveidu viņi apliecina, ka Dievs viņiem nozīmē vairāk, nekā viss pārējais uz pasaules.  

Izdevusies un laimīga dzīve ir prieka pilna dzīve – neatkarīgi no attiecību statusa

Ievērojamā Ida Frīderike Gerres savā grāmatā (“Par dzīvību un vienatni”, izdota 1949.g.), kas ir klasika neprecētajiem kristiešiem, raksta: “Kur šo prieku var iemācīties? No apņemšanās, principiem, no pārdomām un pienākuma apziņas? To varam iemācīties praksē, tas nozīmē – pateicoties. Pateicība ir prieka augstskola. .. Mēs vienmēr pasakāmies par maz un tāpēc arī priecājamies par maz. .. Tam, kurš atsakās, Radība jaunā veidā dāvā atpakaļ. Tam, kurš neko vairs nepieprasa, lietas pašas nāk pretī. Tam ne tikai Debesis, bet arī Zeme dāvā savus apslēptos, nepamanītos un vienkāršos dārgumus. .. Tam, kas dzīvo no nabadzības, ir tiesības uz nabaga aizsardzību Dieva priekšā.”  “To visu tu atklāsi pats, un ir labāk pirms tam daudz par to nerunāt. Es tikai gribēju tev parādīt kādu ceļu brīnumu pilnajā vienatnes pasaulē – to iekarosi tu pats, “sauso un izkaltušo zemi, kur nav ūdens”, kurā Dievs tik daudziem ir atklājies, kā reiz tuksnesī.”

Kopsavilkums. Bez partnera cilvēks ne tikai var būt laimīgs, bet viņam ir pat jābūt laimīgam! Dzīve ir vērtīga.

Gudruna Kūglere "Neviens nav vientuļa sala"

 

Visi jaunumi